ÿþ<!DOCTYPE HTML PUBLIC "-//W3C//DTD HTML 4.01 Transitional//EN"> <html> <head> <title>interviews</title> <meta http-equiv="Content-Type" content="text/html; charset=iso-8859-1"> <link href="../../css/lauftext.css" rel="stylesheet" type="text/css"> </head> <body bgcolor="#FFFFFF" text="#333333" link="#336600" vlink="#666633" alink="#00CC00" leftmargin="0" topmargin="0" marginwidth="0" marginheight="0" onLoad="if(document.createElement)top.res('ifr2')"> <table border="0" cellpadding="2px" width="395px" cellspacing="2px" > <tr> <td bgcolor="#FFFFFF" class="lauftext"><p class="lauftext"><strong>&raquo; DIENA </strong>| 17.09.2003 | Text: Und+ne Adamaite <br> ................................................................................................................................</p> <p class="lauftext"><strong>Noticis kaut kas labs </strong><br> LKA beidz 12 jauni operatori ar vienojoau apjgu, ka kino ir mksla</p> <p class="lauftext">Katru dienu laikraksti ir piesln+ti ar citu par citu aerminoakm ziFm. Es aoreiz par savu kultkras darbinieka pienkumu uzskat+ju nepalaist garm iespju pateikt, ka noticis kaut kas labs. Ceru, ka tlk stafeti ar nopietnku izvrtjumu prFems profesionli kinokriti7i. Pagjuas ned<as nogal divas dienas kinotetra R+ga Lielaj zl 12 Latvijas Kultkras akadmijas (LKA) operatori rd+ja savus diplomdarbus  vcu re~isora Freda Klemana meistardarbn+c veidotas +sfilmas un divas pilnmetr~as filmas. Aleksandrs GrebFevs, Valdis CelmiFa, Linda Olte, Inese K<ava, Andra Vasi<evska, Astr+da Konstante, Baiba LagzdiFa, El+na Bandna, Ieva Konstante, Mra Spridzne, Liene Neimane, Artkrs Nikolajevs  cilvki, kuri savos darbos atklja neapaaubmas spjas <oti interesanti turpmk strdt gan dokumentlaj, gan splkino. <br><br>Kadra mirdzums <br><br>Nosmar~oja ne tikai pc ziediem, saFemot TV un video operatoru diplomus, bet ar+ pc +sta kino. T kino valdzinjuma, kur attlu nosaka nevis nejauas gad+jums, bet apzinta uz "aptiekas svariFiem" izsvrta kadra kompoz+cija, gaismas un nas attiec+bas, redzes leF7is, kur filmas stopkadri vartu tikt izstd+ti ar+ fotomkslas ekspoz+cijs. Pie<auju, ka profesion<i films saskat+s ar+ skolnieciskumu un k<kdas, ta u kopum filmu programm gandar+ profesijas inteli#ence. *paai aaj "visdja" TV un video laikmet, kad par kino var nosaukt jebko, ko kamera k putek<skcjs sev+ ieskkusi. Studentu darbos jkt vesel+gi izkusuaas kinovstures zinaanas  "kino zelta laikmeta" kadra mirdzumu, vcu ekspresionisma specifisko gaismnu pieredzi, fran u "jaun vi<Fa" ietekmi u.c. Latvijas Kultkras akadmijas Ekrna un tetra katedras vad+tja Inga Prkone-Redovi a ievadvrdos uzsvra, ka ais ir notikums latvieau kultkras dz+v vrda neformlaj noz+m, jo "latvieau kino ir ienkusi paaudze, kas jkt to pasauli, kur ms dz+vojam paalaik. Daudzas filmas prsniedz pirmo  bakalaura l+meni, un es pat nevaru iedomties, ko viFi dar+s tlk." <br><br>Jatz+m, ka vairki operatori savm filmm ir ar+ scenrija autori un re~isori, un, manuprt, godam vartu pretendt ar+ uz scnenrista un re~isora diploma iegkaanu. Var piekrist I.Prkonei-Redovi ai, kura uzskata, ka ar vairkm filmm ms vartu veiksm+gi piedal+ties starptautiskos festivlos, skum  studentu. Es skt+tu El+nas Bandnas Bgaanu, Valda CelmiFa Binokli, Aleksandra GrebFeva Moska ku, Ievas Konstantes Pilienus, padomtu par Lindas Oltes Kliedz! un Astr+das Konstantes Dz+v+ti. <br><br>Ar izkoptu kinovalodu <br><br>LKA profesors Kalvis Zalcmanis uzsver, ka pasniedzja Freda Klemana  operatora un re~isora  noz+me a kursa skoloaan ir neprvrtjama. Pirmo reizi viFi satikuaies jau kursadarbos 3.kurs, nkamreiz diplomdarbos. "Par stilistiku runjot, viFam <oti pat+k gari, izturti, nesaraust+ti kadri, <aujot notikumam br+vi notikt un att+st+ties. Tas ir iespaidojis un jktams daudzos darbos." Par atz+maanas vrtu K.Zalcmanis izce< pard+bu, ka "ais kurss ir domubiedri un <oti pal+dz viens otram", k ar+ to, ka jaun divdesmitgadnieku kinopaaudze visi "ir domjoai cilvki, kuri cits citam uzticas". Bet visam pri  "viFu jkt kinovalodu, jkt gaismas. Ts vairk ir kinofilmas nek videofilmas, viFi ir strdjuai k kinore~isori, nevis TV re~isori, skrienot vienkrai kaut kam paka<," saka K.Zalcmanis, secinot, ka jaunie operatori "<oti interesanti izmanto kinoattla esttiku". <br><br>Nomierinjuaies un redz+gi <br><br>}anriski filmas svrsts visplaakaj amplitkd  no drmas ar teju tra#dijas aizmetFiem l+dz komdijai ar anekdotiskiem elementiem. L+dz+gi ar+ k citos studentu darbos galvens tmas  citd+bas, +patFa glorificaana, da~di ststi, kas run par aodien jo +paai aktulo sava ce<a ieaanu, citiem vrdiem  br+v+bas saglabaanu pretstat sabiedr+b stil+g cilvka elkdiev+bai. Teorija par to, ka jaunieai principili ignor mod+go smalk stila vidi da<ji "nobrkk", jo uzdevums bija filmt turpat Kultkras akadmijas apkaim, kas, k zinms, nav vstniec+bu rajons. Tomr a+ ignorance films jktama gar+g ziF. Nevar nejust, ka laikmeta uzpkstais "glamkrs" jaunieaiem ir, pieklj+gi sakot, apnicis. Vl tipiski  trauslie tuv+bas mekljumi un vientul+ba, vientul+ba... ;oti interesanti jaunie operatori run par brn+bu un strd ar brniem, bergmaniskos "daimonus" piejaucjot pastorli esejistisk, lai ar+ smeldz+g stst. Visam pri  simptiska a7iet sajkta, ka aos cilvkus nenomoka nekdi +paai socili, ideolo#iski vai esttiski principi  vsturiski vai privti kompleksi, kas viFus padar+tu salti metaforiskus vai kaa7+gi ambiciozus. `7iet, ka a+ paaudze ir nomierinjusies un sev+ vesela, spj+ga titros un films pateikt "paldies" mammm un kameras ac+ ieraudz+t dz+vi tuvpln, ne tikai savu spogu<attlu. <br><br>Ja priectos par kino <br><br>Pat+kami, ka jaun operatoru paaudze ienk latvieau kino br+d+, kad kinovid notiek +paaa radoaa un vesel+ga ros+ba. Atmetot person+gs amb+cijas un citu s+kman+bu, visu kinoprofesiju cilvki liek kop savus prtus, pieredzi un ar+ idelos sapFus, lai izstrdtu kinostrat#iju. Lai kinopasaul ienkuaie cilvki nepazustu melnaj caurum vai aptij, izejot visus 7des posmus no savas idejas l+dz filmas rd+aanai uz liel ekrna. Talant+gi "cilvki ar kamerm" ir viss paaudzs, skot no Ulda Brauna, beidzot ar ao jauno operatoru izlaidumu. <br><br>No nek nekas jau nesanks  sen, sen teicis `eksp+rs (tiesa, ne jau par latvieau kino situciju). Patlaban, a7iet, vartu sankt, jo ir no k. Nobriedusi kritisk masa, lai ms runtu ne tikai par kvantitti, bet ar+ kvalitti  virsotnm. Parasti visas diskusijas par kino atduras pret naudas faktoru. Nenoliedzami kino ir drga mksla. Filmu nevar skict ar ogli uz av+zes aizkrsn. Bet, ja pamat nav cilvks ar skaidru un talant+gu ideju un prasmi to realizt, tad visa naudas vajadz+ba  ervonci, rub<i, eiro jeb eiras  ir vien tds iestrdzis sniegputenis k nupat uzstd+taj instalcij pie Nordea bankas Vecr+g. Un otrdi. Pavaicjiet dFiem. <br><br>"Es dotu priekaroku, ja jks priectos par mksu kino," intervij ar scenristu, re~isoru mkslinieku Rezo Gabriadzi (R+gas Laiks, 2004gada augusts) komplimentus mksu futbola komandai aptur Uldis T+rons. <br><br>Jauno operatoru filmu parde iesvla tic+bu, ka t kdreiz vartu notikt. Pat ja tas valst+, kur "uzFemts kurss" uz sporta lielvalsts statusu un slavu, var izrd+ties pagrkti. <br> ................................................................................................................................<br> <br><br><strong>Publicaanas datums: </strong>Ceturtdiena, 2004. gada 16. septembris. <br><strong>Rubrika:</strong> (16. lpp.) </p></td> </tr> </table> </body> </html>